Elkoņmarkīze

Maksimālais garums teorētiski nav ierobežots, bet praktiski, tas sastāda 12-14 metrus.

Elkoņmarkīzes tiek uzstādītas ne tikai uz ēku sienām, bet arī uz atsevišķi stāvošiem tērauda rāmjiem. 

Tās darbojas pēc elkoņu principa, t.i. atverot elkoņus Jūs izrullējiet markīzi.

Neliela izmēra elkoņmarkīzes atver-aizver ar reduktora palīdzību, bet lielām markīzēm jāizmanto elektrodzinējs.

Markīzes un enerģijas taupība

Aprīkojot Jūsu mājas stiklotās virsmas ar saules aizsargiem (markīzēm), varat samazināt telpas temperatūru par vairāk nekā 5 grādiem.

Markīze tādējādi ir patiesi labs dabisks risinājums, lai pilnvērtīgāk baudītu platību, ko tā pārklāj, kā arī tā palīdz ievērojami ietaupīt enerģiju.

Kopš 2002.gada Eiropas Parlaments saules aizsargus uzskata par risinājumu ēku enerģijas izdevumu samazināšanai. Markīzes uzstādīšana ļauj samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcas efektu (saskaņā ar Kioto protokolu): vasarā, novēršot sakaršanu, ko izraisa saules staru iekļūšana caur stikla virsmām, ievērojami samazinot nepieciešamo enerģiju, ko patērē gaisa kondicionieris.  

Rūpīgi pētījumi, kas veikti dažādās Eiropas pilsētās, kuras atrodas atšķirīgos saules starojuma un klimatiskajos apstākļos, ir atklājuši, ka pusei no analizētajiem gadījumiem (25), kur bija markīzes, bija neliels enerģijas patēriņš gaisa kondicionierim (mazāk par 200 KWh gadā). No tā izriet, ka atsevišķās klimatiskajās situācijās, izmantojot „markīzes”, nav nepieciešama gaisa kondicioniera uzstādīšana. 

No šiem pētījumiem izriet, ka ievērojamāks enerģijas nepieciešamības samazinājums gaisa kondicionēšanas sistēmai tiek panākts, izmantojot saules ārējās aizsardzības sistēmas (markīzes) tajās pusēs, kas atrodas uz dienvidrietumiem Romas apvidus platuma grādos. Arī fasādēm, kas atrodas ziemeļu rajonos, kur ir garas saulainas vasaras, ir konstatēti ievērojami ietaupījumi. Enerģijas, ko patērē gaisa kondicionēšanas sistēma, samazinājums var tikt lēsts apmēram – (mīnus) 40 KWh/m gadā, tādējādi paaugstinot „ēkas enerģētisko līmeni līdz 2.-3. kategorijai”.

Pat tādos apgabalos, kas mazāk pakļauti saules starojumam, kā Brisele, Budapešta un Stokholma, nepieciešamā enerģija gaisa kondicionēšanas sistēmai samazinās par 80%.

Markīzēm ir vislielākā ietekme uz „gaisa kondicionēšanas sistēmām nepieciešamās enerģijas samazinājumu” Eiropas dienvidu un rietumu valstīs;

Markīzes ļauj konkrēti samazināt CO2, kas ir līdzvērtīgi ar 80 Mt/gadā, izmantojot „gaisa kondicionēšanas sistēmām nepieciešamās enerģijas samazinājumu”.

Markīzes izvēle

Markīzes izvēlē būtiska ir pareiza proporcija starp laukumu, kas jānosedz, un pašas markīzes izmēru.

Markīzes izmēra noteikšanai, lai tā pēc iespējas labāk apmierinātu gala patērētāju, ir nepieciešams precīzi noteikt laukumu, uz kura radīt ēnu, ņemot vērā, ka ēna ir atkarīga no nosedzamās virsmas atrašanās vietas, saules staru slīpuma un diennakts laika, kurā atrodamies.

Piemēram:

Pusdienas ar draugiem augustā, pulksten 13.30! Atrodamies uz terases, kas pilnībā atrodas dienvidu pusē, vidējos (Itālijas) platuma grādos.

Daži draugi apsēžas pie galda. Pieņemsim, ka tas ir 1 dārza galds (0,80 m) + 2 sēdoši cilvēki (2 x 0,5 m) + attālums no sienas 0,35 m. Minimālā ēnas platība visu pasargāšanai no saules ir 2,5 x 4 m = 12 m2.

Kādam ir jābūt markīzes izmēram, lai nodrošinātu piemērotu ēnojumu?

Novietojums

Saules stari sasniedz zemi daudz ātrāk zonās, kas atrodas dienvidos, nekā vietās, kas atrodas austrumu (rītos) un rietumu (pēcpusdienās) pusē.

Zemes sezonas svārstības lielā mērā ietekmē saules krišanas leņķi: vasarā saule atrodas augstākajā stāvoklī, savukārt ziemā tā ir zemākajā pozīcijā attiecībā pret horizontu.

Izbīde

Pamatojoties uz pārklājamās virsmas novietojumu, markīzes izvirzījums jāaprēķina un jāpalielina tā, lai nodrošinātu piemērotu ēnojumu.

Markīzes slīpuma leņķis

Markīzes slīpuma leņķim ir fundamentāla loma ēnojuma zonas pārklājumā. Izmantojot attiecīgos reģistrus, ir iespējams ērti pielāgot slīpuma leņķi. Lielāka izmēra volāns var sniegt papildu ēnojumu, atstājot to piemērotā augstumā staigāšanai.

Auduma un tā krāsas izvēle

Mūsdienās aizsardzība no saules stariem ir kļuvusi par lielu problēmu, jo saules starojums ir kļuvis spēcīgāks, pakļaujot mūsu veselību un labsajūtu negatīvai ietekmei.

Caur saules stariem nonākam kontaktā ar:

ultravioletajiem stariem (4%): kas izraisa vēža slimības, mūsu ādas priekšlaicīgu novecošanos un kataraktu;

gaismas stariem (45%): kas ir kaitīgi acīm;

infrasarkanajiem stariem (51%): kas rada karstumu, pakļaujot mūsu organismu nogurumam un elpošanas problēmām.

Markīžu uzstādīšana noteikti palīdz ievērojami atrisināt šīs problēmas, jo ar audumu ir paredzēts iepriekš minēto starojumu atstarot, absorbēt un filtrēt.

Dažādi pieejamie materiāli markīžu auduma ražošanai sniedz uzlabojumus atšķirīgos veidos un iespējās:

termiskais komforts: staru radītais karstums: saules faktors, ko mēra saskaņā ar standartu EN410;

vizuālā aizsardzība: spilgtuma samazināšana: saskaņā ar standartu EN410; aizsardzība no UV stariem: to norāda UPF (Ultraviolet Protection Factor) indekss (materiāla spēja aizturēt UV starus);

zem markīzes esošās zonas krāsainība: psiholoģiska labsajūta: radīt siltu/vēsu atmosfēru.

Audums un saules aizsardzība: kā tas darbojas.

Materiāli un auduma blīvums spēcīgi ietekmē atstarojuma, absorbcijas un saules staru pārraidīšanas pakāpi.

Temperatūras izmaiņas, konstatētas virs auduma (absorbētais siltums) un zem auduma (pārraidītais siltums), raksturo auduma izolējošo spēju.

Šie ir galvenie parametri, uz kuriem balsta savu audumu klāstu SUNCOLOR projektēšanu un ražošanu.

Izvērtējot visvairāk lietoto audumu, tas ir, „akrilu”, ir secināms, ka tā krāsas izvēle var noteikt būtiskus uzlabojumus iepriekš minētajos apstākļos; šī auduma tehniskās iezīmes kopā ar izvēlēto krāsu ļauj risināt problēmas pārsteidzošā veidā:

Gaiša krāsa (balta – bēša – dzeltena), strīpainas gaišas krāsas:

• UV staru aizturēšana = 80/90%; saules faktors: bloķē 70/80% saules staru radīto siltumu;
• gaišā auduma limitētā temperatūra kompensē limitēto saules faktoru;
• to ieteicams izmantot nedaudz atvērtu un vāji vēdinātu platību pārklāšanai;
• nav ieteicams stikla virsmu nosegšanai un iekštelpu temperatūras pazemināšanai;
• caurredzamība: virs 20%;
• zem pārklājuma esošās atmosfēras nokrāsa: silta.

Neitrāla krāsa (gaiši pelēka), svītrainas neitrālas krāsas:

• UV staru aizturēšana = 94%;
• saules faktors: aiztur 80/90% siltuma;
• caurredzamība: no 10–20%;
• zem pārklājuma esošās nokrāsas atmosfēra: mērena.

Tumša krāsa (tumši zaļa – zila), svītrainas tumšas krāsas:

• UV staru aizturēšana = 99%;
• saules faktors: aiztur vairāk par 90% saules staru radītā siltuma;
• iespējama siltuma uzkrāšanās auduma galos: tumšās krāsas ieteicamas vietās, kas ir augstas un labi vēdinātas, kur nosegtā zona tiek „apdzīvota”;
• tumšās krāsas ir ideālas stikloto virsmu aizklāšanai un iekštelpas temperatūras pazemināšanai;
• caurredzamība: mazāka par 10%;
• zem pārklājuma esošās atmosfēras nokrāsa: vēsa (zila).

Lai arī šīs īpašības ir vispārīgas, var secināt, ka „tumšās krāsas” sniedz lielāku garantiju iepriekš minēto problēmu risināšanā. Bet tas nenozīmē, ka jāizvairās no neitrālo un gaišo krāsu toņiem, galvenā doma ir tā, lai patērētājs varētu radīt pēc savas gaumes pārklātu vidi, kurā baudīt komfortu, izvēloties ne tikai auduma veidu, bet arī krāsu.

Sniega un vēja slodze

Sniega smagums uz pārklājumiem tiek vērtēts, balstoties uz „pārklājuma formas koeficientu” un uz „sniega slodzi uz augsni”:

• pārklājuma formas koeficients: attiecīgā produkta forma vairāk vai mazāk var sekmēt nogulsnējušā sniega uzkrāšanos vai aizplūšanu;
• sniega slodze uz augsni: sniega slodze uz augsni ir rādītājs, kas aprēķināts, pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem par nokrišņu daudzumu dažādos Itālijas reģionos un uz augstuma izmaiņām, kur atrodas testējamais produkts;

Cik sver sniegs

Viens kubikmetrs svaiga (irdena) sniega sver no 30 līdz 60 kg.

Kad sniegs nogulsnējas un gūst izmaiņas temperatūras, mitruma, vēja un citu faktoru ietekmē, tā masa paaugstinās līdz 200-600 kg (saspiests sniegs) un veca, mitra sniega gadījumā var pat pārsniegt 800 kg!!!

No minētajiem datiem var secināt, ka sasniedzamā slodze ir ievērojama, tāpēc ieteicama sniega notīrīšana no pārklājuma pēc iespējas ātrā laikā, jo akrila auduma vai PVC virsmām un to nesošajām struktūrām nav tādas izturības, lai ilgu laiku izturētu tamlīdzīgu slodzi.

Vēja darbības novērtēšana

Vēja statiskās darbības tiek interpretētas kā spiediens un zems spiediens, kas iedarbojas gan uz ārējo, gan iekšējo detaļu, kas veido testējamā produkta konstrukciju, virsmām.

Vēja spiediens tiek izteikts šādi:

Vēja spiediens = kinētiskā spiediena atsauce x novietojuma koeficients x formas koeficients x dinamiskais koeficients.

• Kinētiskā spiediena atsauce: aprēķināta, pamatojoties uz „ātruma atsauces” vērtību, tas ir, pamatojoties uz maksimālajiem vēja ātruma datiem, kas konstatēti pēdējos 50 gados 10 m virs augsnes uz 2. kategorijas zemes gabala (nelīdzenas – kalnainas virsmas).

• Novietojuma koeficients: tas ir atkarīgs no vietas, kur tiks izvietots produkts, augstuma un atrašanās vietas, kā arī no zemes nelīdzenuma un reljefa: attiecībā uz pēdējo faktoru jāpiebilst, ka ir izveidotas četras „augsnes nelīdzenuma” kategorijas:

A kategorija: pilsētu teritorijas, kuru virsmu vismaz 15% aizņem ēkas ar vidējo augstumu virs 15 m;

B kategorija: pilsētu teritorijas (ne A kategorija), piepilsētas, mežu rūpniecība;

C kategorija: teritorijas ar biežiem šķēršļiem (kokiem, mājām, mūriem, žogiem utt.), nelīdzenas teritorijas, kas nav raksturīgas A, B, D kategorijai;

D kategorija: teritorijas bez šķēršļiem vai dažiem izolētiem šķēršļiem (atklāts lauks, lidostas, lauksaimniecības teritorijas, ganības, purvainas vai smilšainas zonas, sniegotas vai ledainas virsmas, jūras, ezeri utt.).

• Formas koeficients jeb aerodinamiskais koeficients: saistīts ar produkta formas spēju piekļauties vējam.
• Dinamiskais koeficients: tas tiek ņemts vērā pie reducējošiem efektiem, kas saistīti ar spiedienu, nevis vienlaicīgumu, un pie paplašinošajiem efektiem, kas saistīti ar strukturālajām vibrācijām.

Vēja pretestības kategorijas

Lai labāk izprastu „vēja pretestības kategoriju” nozīmi, kas, balstoties uz pārbaudēm, noteikta standartā UNI EN 13561/2004, pievienojam aprakstošu tabulu.

Boforta skala